Ieraksts ar mikrofonu nav iespējams, izmanto augšuplādes iespēju!
Cik skaista daba gudrā:
Suns sēd un skatās skudrā,
Tam lūpas raustās, kā smietos,
Aiz prieka ka neierietos.
Tur kustas dīvains gariņš,
Tam mutē pelēks zariņš.
Ne noras zāles sīkas
Tas ejot nenoliec līkas ...
Suns izstiepj baltās kājas
Un saulē acis miedz.
Aiz kalna ganiņš rājas,
Uz aitām auzās kliedz.