lasīsim dzejiņas
->>

i e g r i e z   d z e j a s   r a t u

bērni lasa
Bērnu grāmatas ilustrācija

Ieraksts ar mikrofonu nav iespējams, izmanto augšuplādes iespēju!

Autors: Gustavs Zilezers

Auns un vilks

A A A

Auns bij, plūkdams mīkstu zāli,
Aizmaldījies mežā tāli,
Un jo dziļāk mežā brien, —
Garšo labāk tam arvien.

Pieri pušķoja tam ragi,
Kuri cīņā dragā smagi,
Un uz tiem bij lepns auns,
Kas gan tam var draudēt ļauns?

Liekas, nav neviena zvēra,
Kas tam būtu jāņem vērā.
Nepaiet vēl laiciņš ilgs,
Kad no meža izlien vilks.

Bargi vilks tam uzsauc: "Stāvi!
Pelnījis tu esi nāvi!
Man jau iegribējies ēst,
Tamdēļ nāku tevi plēst."

— "Lielskungs, kamdēļ kaulus grauzīt,
Jūsu cēlos zobus lauzīt?
lelēkšu jums rīklē dzīvs,
Vajadzīgs tik mirklis brīvs.

Ja tas spēs jums darīt tīksmi,
To uz vietas veikšu līksmi.
Man tik kalnā jāuziet,
Lai var labāk rīklē skriet."

Vilks ar' pierunāties ļaujas,
Lai no kalna rīklē šaujas.
Auns jau kalnā uzskrien drīz,
Priekā ieblējās gandrīz.

Vilks, lai justu viņa svaru,
leskrienas ar visu sparu;
Vilkam ragus purnā bliež,
Dzirksteles gar acīm kliež.

Un no badījiena purnā
Vilks jau sēdus bij uz gurna,
Kamēr vilks vēl attapās,
Auns ar ganiem sastapās.

Novērtē ierakstus!

iveta
ilze
KATE
Arturs
ELIASS

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.